Īsi par NSi

Slovēnija karogs

Nova Slovenija — Krščanska ljudska stranka

Jaunā Slovēnija — Kristīgi demokrātiskā partija

Kristīgi demokrātisks

Centriski labēji

Eiropas Parlaments karogs

EPP

Frakcija Eiropas Parlamentā

Politiskā orientācija
Konservatīvs
Sociāls
Tirgus
Progresīvs
Attieksme pret ES
Pret ES
Par ES
NSi ir kristīgi demokrātiska un konservatīva partija Slovēnijā. Tā veiksmīgi apvieno tradicionālās kristīgās vērtības ar izteikti tirgus ekonomikas virzību, pozicionējot sevi kā proeiropeisku spēku labējā centrā. Partija iestājas par stabilitāti un aicina atgriezties pie pilsoniskām tikumiem.

Vērtības un pasaules uzskats

NSi pamatā ir kristīgās sociālās mācības un klasiskā Eiropas konservatīvisma principi. Partija uzlūko cilvēku kā pašatbildīgu indivīdu, kurš tomēr ir cieši saistīts ar tradicionālām struktūrām, piemēram, ģimeni un ticības kopienu. Tās valsts pārvaldes izpratne balstās uz subsidiaritātes principu: valstij jāiejaucas tikai tad, ja privātā iniciatīva ir nepietiekama. NSi uzsver Slovēnijas nacionālo identitāti kristīgā Eiropas kontekstā un iestājas par sabiedrības morālo atjaunošanu, balstoties uz kristīgo ētiku.

Politiskās prioritātes

NSi ekonomiskā programma ir stingri liberāla, aicinot uz zemākiem nodokļiem, birokrātijas mazināšanu un valsts uzņēmumu privatizāciju, lai veicinātu valsts konkurētspēju. Sociālpolitikas jomā tā pieturas pie vērtību konservatīvisma, iestājoties par nedzimušas dzīvības aizsardzību un tradicionālās ģimenes stiprināšanu. Partijas mērķauditorija galvenokārt ir uzņēmēji, praktizējoši kristieši, kā arī lauku un mazpilsētu vidusslānis. NSi mērķis ir padarīt Slovēniju par modernu un efektīvu ekonomikas centru ar stingru vērtību kompasu.

Loma politiskajā sistēmā

Slovēnijas partiju sistēmā NSi ieņem uzticama un mērena partnera lomu labējā politiskajā spektrā. Lai gan tā bieži darbojas kā jaunākais partneris konservatīvās koalīcijās, partija cenšas atšķirties no populistiskākiem spēkiem, īstenojot racionālu un konstruktīvu valdības politiku. Tā tiek uzskatīta par valstiski atbildīgu spēku, kas aizstāv tiesiskas valsts institūcijas un transatlantiskās saites. Tās stratēģiskā dilemma ir spēja norobežoties no lielākām labējām partijām, vienlaikus pozicionējot sevi kā intelektuālu un ekonomiski liberālu alternatīvu.

Galvenie temati un ideoloģiskais raksturojums

Diagramma atspoguļo partijai prioritāros tematus. Jo tālāk uz āru atrodas punkts, jo augstāka ir tā nozīme.

Nostāja un politiskās pamatprasības

Nostāja 2024. gadā
Nostāja 2019. gadā

Ekonomika un valsts

Vai ienākumi un īpašumi būtu jāpārdala?
Par pārdali
Pret pārdali
Kā valstij rīkoties ar brīvo budžetu?
Investēt
Samazināt parādus un nodokļus
Vai vietējā ekonomika būtu jāaizsargā?
Brīva pasaules tirdzniecība
Vietējās ekonomikas aizsardzība

Sabiedrība un vērtības

Kas ir svarīgāks: brīvība vai drošība?
Maksimāla brīvība
Drošība
Vai jāveicina sieviešu līdztiesība?
Par veicināšanu
Pret veicināšanu
Vai būtu jāveicina LGBTQ+ personu vienlīdzība?
Par veicināšanu
Pret veicināšanu
Vai viendzimuma laulībām jābūt atļautām?
Par
Pret
Kāda loma reliģijām būtu jāspēlē politikā?
Baznīcas un valsts nošķiršana
Cieša baznīcas un valsts saikne
Vai politikai jābūt vērstai uz pilsētām vai laukiem?
Fokuss uz pilsētām
Fokuss uz lauku apvidiem

Vide un globalizācija

Kas ir svarīgāks: vides aizsardzība vai ekonomika?
Vides aizsardzība svarīgāka par ekonomikas izaugsmi
Ekonomikas izaugsme svarīgāka par vides aizsardzību
Kas ir svarīgāks: klimata aizsardzība vai ekonomika?
Klimata aizsardzība svarīgāka par ekonomikas izaugsmi
Ekonomikas izaugsme svarīgāka par klimata aizsardzību

Migrācija un integrācija

Kā vajadzētu regulēt imigrācijas politiku?
Atvērta
Stingra
Kā būtu jāveido imigrantu integrācija?
Multikulturāla sabiedrība
Homogēna sabiedrība
Vai etniskajām minoritātēm vajadzētu saņemt vairāk tiesību?
Vairāk tiesību
Mazāk tiesību
Kāda loma būtu jāspēlē nacionālajām valstīm?
Atvērta pasaule bez robežām
Spēcīgas nacionālās valstis

Demokrātija un institūcijas

Kā vajadzētu sadalīt varu?
Sadalīta vara
Spēcīgs vadītājs/līderis
Cik neatkarīgai jābūt tiesu sistēmai?
Pilnībā neatkarīga
Atkarīga no valdības
Kā valstij vajadzētu būt organizētai: centralizētai vai federālai?
Federālisms
Centralizācija

Vēsturiskie vēlēšanu rezultāti

NSi: Vēlēšanu rezultātu dinamika Slovēnija:

Hronoloģisks pārskats par līdzdalību valdībā

Varas nepārtrauktība: vēsturiskā loma valdībās
Vadīja valdību
Valdībā
9

Kopējais valdību skaits

Kopējais ilgums: 14 gadi • 7 mēneši • 2 nedēļas • 4 dienas

1

Vadītās valdības

Kopējais ilgums: 2 gadi • 1 mēnesis • 1 nedēļa

8

Dalība koalīcijās

Kopējais ilgums: 12 gadi • 6 mēneši • 1 nedēļa • 4 dienas

37%

Kopējā dalība valdības darbā

Partija piedalījās valdībā 37% no iespējamā valdības laika.

Janša
2026
D.
NSi
SDS
SLS
Jansa IV
2020
SDS
SMC
NSi
Jansa III
2020
SDS
SMC
NSi
DeSUS
Jansa II
2012
SDS
DL
DeSUS
SLS
NSi
Jansa I
2004
SDS
NSi
SLS
DeSUS
Drnovsek IV
1996
LDS
NSi
Drnovsek III
1994
LDS
NSi
SD/ZLSD
Drnovsek II
1993
LDS
NSi
SD/ZLSD
SDS
Peterle
1990
NSi
SLS
SDZ
ZS
SDS
SoS

Datu un informācijas avoti

PolitPro

PolitPro apvieno zinātniskos datus un aktuālos aptauju rezultātus, lai padarītu politiku saprotamu ikvienam. Mēs izmantojam vadošo pētījumu projektu datu kopas un papildinām tās ar saviem pētījumiem, analīzēm un algoritmiem. Tādējādi mēs padarām sarežģītas politiskās sakarības saprotamas un pieejamas visiem. Ar AI atbalstu.

Palīdzi mums saglabāt neatkarību

Tavs atbalsts palīdz PolitPro saglabāt neatkarību no lobiju grupām un partijām.

Sniedz atsauksmes

Pastāsti mums, kā mēs varam padarīt PolitPro vēl labāku tieši tev!

Atradāt kļūdu?

Politiskie dati mainās ik dienas. Ja pamanāt kļūdu, lūdzu, rakstiet mums e-pastu. Īsa atsauce uz avotu palīdzēs mums to pārbaudīt.

ParlGov – Parlamentārās demokrātijas dati

Bremenas Universitātes ilgtermiņa pētījumu dati. Dokumentē partijas un valdības politiskiem salīdzinājumiem.

Vairāk

Döring, Holger and Philip Manow. 2024. Parliaments and governments database (ParlGov): Information on parties, elections and cabinets in established democracies.

CHES – Chapel Hill Expert Survey

Eiropas svarīgākā ekspertu aptauja par partiju pozīcijām. Vairāk nekā 400 politologu no dažādām valstīm dokumentē partiju pozīcijas, pamatojoties uz zinātniskiem kritērijiem.

Vairāk

Rovny, Jan, Ryan Bakker, Liesbet Hooghe, Seth Jolly, Gary Marks, Jonathan Polk, Marco Steenbergen, and Milada Vachudova. “25 Years of Political Party Positions in Europe: The Chapel Hill Expert Survey, 1999-2024,”